5 mīti par eksāmeniem – patiesi vai aplami?

Vai izgulējies tu kļūsi gudrāks, un vai ir iespējams pārmācīties? Pārbaudām populārākos mītus par eksāmeniem un gatavošanos tiem.

1. “Miega bads padara tevi dumjāku”

Smadzenes naktī apstrādā jaunās zināšanas, tāpēc miegs ir īpaši nepieciešams.

Tu nevari iztikt bez miega. Kamēr organisms atpūšas, smadzenes gatavojas jaunai dienai, nostiprinot svarīgās saites un veidojot jaunas, kā arī atbrīvojoties no atkritumvielām, kas veidojas vielmaiņas dēļ. Tāpēc tu nodari sev pāri, ja atsakies no miega, lai mācītos eksāmenam.

2014. gadā amerikāņu zinātnieki pierādīja, ka miega bads padara cilvēkus kūtrākus vairākos veidos. Viņi skenēja smadzenes 144 kara veterāniem, kuriem bieži vērojami miega traucējumi, un atklāja, ka tiem, kuri naktī nebija pietiekami izgulējušies, smadzenes ir sarukušas. It īpaši tas vērojams pieres daivas brūnajā vielā, ko veido smadzeņu šūnu kodoli. Pieres daivas nervu šūnas būtiski ietekmē atmiņu, koncentrēšanās un problēmu risināšanas spējas, bez kurām eksāmenā nevar iztikt.

Miega trūkuma nelabvēlīgās sekas.

  • Sliktāk atceries: smadzenes nespēj saglabāt svarīgāko ilglaicīgajā atmiņā.
  • Nevari skaidri padomāt: tev ir grūti koncentrēties un risināt sarežģītus uzdevumus.
  • Kļūsti dusmīgs: tu esi tik noguris,ka pat sīki uzdevumi šķiet nepaveicami un bojā tev garastāvokli.
  • Zaudē spriestspēju: tu vairs nespēj tik labi orientēties dažādās situācijās un attiecīgi nevari arī pieņemt saprātīgus lēmumus.
  • Tevi pārņem stress: vieglāk izdalās stresa hormoni, piemēram, adrenalīns, tu izjūti saspringumu, un paātrinās pulss.

2. “Smadzeņu dopings dod labākas atzīmes”

Ir studenti, kuri, gatavodamies eksāmeniem, lieto medikamentus, tomēr nav apstiprināts, ka tie uzlabotu viņu rezultātus.

Studenti iecienījuši vairākus medicīniskus preperātus, jo uzskata, ka zāles ļauj labāk koncentrēties. Biežāk izmantotie medkamenti traucē smadzeņu šūnām inaktivēt signālvielas, tāpēc tās uzkrājas smadzenēs. Cilvēkiem, kuri sirgst ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS), šie līdzekļi var novērst smadzeņu defektu, taču neizskatās, ka tie palīdzētu veselajiem gūt labākas atzīmes. Vairāki ASV zinātniskās pētniecības centri novēroja 898 studentus, no kuriem aptuveni 32% lietoja tā dēvētos nootropos līdzekļus. Studiju laikā zāļu lietotājiem sekmes neuzlabojās. Toties tās uzlabojās tiem, kuri neizmantoja ķīmiskos palīglīdzekļus.

3. “Tu pārmācīsies!”

Zinātnieki uzskata, ka tam, ko cilvēks var iemācīties, nav robežu.

Tev nav jāuztraucas, ka smadzenēs varētu nepietikt vietas. Pēc zinātnieku domām, šo orgānu nav iespējams pārslogot.

Kad tu mācies un apgūsti jaunas zināšanas, tavas smadzeņu šūnas “uzplaukst”. Tās pielāgojas, pastiprinot dažādus parametrus, piemēram, radot jaunus savienojumus vai vairojot šūnu receptoru skaitu, tā palielinot jūtību. Tapēc smadzenes nevar pārblīvēt ar zināšanām, jo tās pastāvīgi pielāgojas.

Toties pētnieki jau 1994. gadā pierādīja, ka jaunas informācijas ietekmē no prāta dažreiz pagaist citas atmiņas – senākas un mazāk svarīgas. Savukārt jauni pētījumi liecina, ka smadzenes atbrīvojas no vecākas informācijas tad, kad tu iegaumē kaut ko, kas ir ļoti līdzīgs senāk noglabātai informācijai. Aizmiršana bieži vien ir praktiski noderīga, piemēram, kāds labums, ja tu atcerētos visu iepriekšējo kredītkaršu PIN kodus?

4. “Dienu pirms eksāmena ir jāpārstāj mācīties”

Lielākā daļa studentu intensīvi un daudz mācās pirms paša eksāmena. Zinātnieki lieto vārdu “iekalšana” (cramming), raksturojot studēšanas metodi, kad īsā laikā tiek apgūts liels informācijas apjoms. Tomēr, kā liecina pētījumi, šāda stratēģija nav tālredzīga.

Jaunās zināšanas saglabājas īslaicīgā atmiņā. Uz ilgu laiku tās salgabājas tikai tad, ja aktivizējas īpašas saites atmiņas centra apgabalā, ko sauc par zobaino kroku. Pētījumos atklājies, ka šīs apgabals kļūst aktīvs vienīgi tad, ja lielu informācijas daudzumu apgūstam ilgākā laikā. Tapēc zinātnieki iesaka mācīties sistemātiski visa gada garumā, lai nebūtu jāpiedzīvo stress pirms eksāmena.

5. “”Vainīgas aizkritušās klapes”

Eksāmenu laiks ir tik intenstīvs, ka tu gluži vai zaudē prātu. Tomēr to var novērst.

Ja, apsēžoties pie eksaminācijas galda, pēkšņi jūties kā balta lapa, tas liecina par tik lielu uztraukumu, ka vairs nespēj domāt ar skaidru galvu. Tā gadās reizēs, kad studenti savā prātā iztēlojas visļaunākos iedomu scenārijus, piemēram, “ja es tagad izkritīšu, mana dzīve būs sabojāta”.

Kad bailes liek dūšai saskriet papēžos, smadzeņu baiļu centrs amigdala uztver, ka tuvumā ir drauds, tāpēc ķermenis sagatavojas cīņai, ņemot talkā stresa hormonus un fiziskas reakcijas – tādas kā svīšana, piesārtums un paātrināts pulss. Tāpēc labākā metode, kā tikt vaļā no bailēm, ir elpot dziļi un likt ķermenim atslābināties.

3 padomi, kā novērst bailes.

  • Izstrādā īstenojamu plānu: ja tikai dienu pirms eksāmena tu atskārtīsi, ka tavs gatavošanās plāns ir bijis pārspīlēts un nav īstenojams, ir liels risks, ka organismu pārņems stress.
  • Ieturi pauzes: atvēli pārtraukumus, kuros vari atslēgties no mācīšanāš. Izmanto tos, lai gulētu, sportotu un ēstu – tādā veidā tu palīdzēsi smadzenēm saglabāt atmiņā jaunās zināšanas un savaldīt stresa hormonus.
  • Nosauc vārdā: pētījumi liecina, ka studenti, kuri pirms eksāmeniem pieraksta, no kā viņiem ir bail, eksāmena telpā piedzīvo mazāk baiļu. Šo paņēmienu izmanto arī sportisti pirms sacensībām.

LĪDZĪGIE RAKSTI

PIEVIENO KOMENTĀRU

Send this to friend