Psihologs izskaidro – kur paliek viss mūsu brīvais laiks?

​Ja tev šķiet, ka tev nav brīvā laika – tad, iespējams, tas ir tāpēc, ka tev tā patiešām nav.

Vismaz salīdzinot to ar situāciju pirms 10 gadiem. Debatēs “Ted Talks” Ādams Alters Ņujorkas Universitātē prezentēja 3 grafikus, kas apkopo situāciju par vidēja cilvēka darbadienu.

Vidējā 24 stundu darba diena

Zilie segmenti atbilst gulēšanai, darbam un ceļam, un “izdzīvošanai” (ēšana, duša u.c.), kas pēdējā laikā aizņem jau divas trešdaļas no dienas. 

Sarkanais segments atbilst laikam pie ekrāniem (TV, mobilais, dators u.c.), bet baltais – brīvajam laikam.

2007. gadā pie ekrāniem pavadījām minimāla daudzuma laika. Tagad tas aizņem gandrīz visu mūsu brīvo laiku

Ādams pavadīja pēdējos piecus gadus pētot ekrānu un ierīču ietekmi uz mūsu dzīvēm.

Debatēs viņš uzsvaru lika uz to, ka cilvēkam esot pie ekrāna, nav signāla par to, ka būtu jābeidz un jāiet jādara kaut kas cits.

Ja mēs lasām avīzi vai grāmatu, mēs nonākam līdz beigām, un tas ir signāls. Bet pie ekrāna tā nav, tas tikai turpinās un turpinās.

Tomēr ne visi ekrāni ir slikti, citi liek mums justies labi. Mēs pavadam vidēji 9 minūtes katru dienu aplikācijās, kas mūs bagātina, piemēram, laikapstākļu un skriešanas aplikācijas, bet 3 reizes vairāk  (27 minūtes) aplikācijās, kas mums liek justies sliktāk, piemēram, ziņu lasīšana vai spēlītes.

Mēs pierodam pie tā, tāpat kā tas notiek ar narkotikām – pasaule kļūst krāsaināka un bagātāka.

LĪDZĪGIE RAKSTI

PIEVIENO KOMENTĀRU

Send this to friend